Emys orbicularis

www.life-herpetolatvia.biology.lv

 

image003Emys orbicularis – Eiropas purva bruņurupucis. Ļoti rets Latvijā. Dzīvo ūdenstilpēs: dīķos, ezeros, purvos. Barojas ar gliemežiem, zivīm, abiniekiem. Latgales zoodārzā purva bruņurupuči daudzus gadus uzturēti un vairojas katru gadu.

 

Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis ir rets un aizsargājams Latvijas un Eiropas rāpulis. Purva bruņurupucis ir vistālāk uz ziemeļiem izplatītā bruņurupuču suga pasaulē, Latvija atrodas uz izplatības areāla ziemeļu robežas.

 

Purva bruņurupuči kopš seniem laikiem tika sastapti Latvijā. Dati par daudzreizējiem purva bruņurupuču sastapšanas gadījumiem dokumentēti no 1820. līdz 2007.gadam (Siliņš, Lamsters 1934; Meeske et al. 2006; Pupins, Pupina 2007 c). Latvijas teritorijā visbiežāk tika atrasti pieauguši īpatņi. Atzīmēti tikai daži jauno (juvenīlo) īpatņu sastapšanas gadījumi. Purva bruņurupuču vairošanās Latvijā ir veiksmīga tikai īpaši siltos gados ar ilgu un karstu vasaru, kad jaunie bruņurupucēni paspēj aizkļūt līdz ūdenstilpei ziemošanai.

 

Purva bruņurupucis ir iekļauts Latvijas aizsargājamo dzīvnieku sarakstā (Ministru kabinets 2000). Latvijas Sarkanajā grāmatā purva bruņurupucim piešķirta 0. kategorijā, tas nozīmē, ka purva bruņurupucis tiek uzskatīts par izmirušu sugu Latvijā. Eiropas purva bruņurupuču autohtonas populācijas saglabāšanai Latvijā 2007.gadā tika izstrādāts un 2008.gadā Vides ministrijas apstiprināts Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis L. sugas aizsardzības plāns.

 

Negatīvs faktors ir dabisko plēsēju ietekme. Tie ir meža cūka, lapsa, vilks, āpsis, cauna, sesks, ūdrs, kaijas, baltais un melnais stārķi, zivju gārnis, līdaka, sams un citi dzīvnieki (Fritz 2003; Lanszki et al. 2006). Bīstami purva bruņurupučiem ir parazīti un slimības (dēles, asins parazīti, bakteriālas infekcijas) (Ayres, Alvarez 2007), tikpat nelabvēlīga ir biotopu aizaugšana ar krūmājiem un to degradācija.

 

Antropogēnas izcelsmes negatīvie faktori ir celtniecība, meliorācija, meža darbi, dīķu nosusināšana un rekonstrukcija, ceļu un transporta ietekme, zveja, makšķerēšana, iztraucēšana, kā arī Latvijā introducēto dzīvnieku (jenotsuns Nyctereutes procyonoides, Amerikas ūdele Neovison vison) plēsonība. Introducētā Latvijā zivs rotans Perccottus glenni ietekmē purva bruņurupuču biotopu zoocenozi (Pupiņš, Pupiņa 2006). Latvijā mēs arī reģistrējām sarkanausu bruņurupuču Trachemys scripta elegans sastapšanas gadījumus (Pupins 2007 b).